Glaukoma

Glaukoma ir acu slimība, faktiski, neirodeģeneratīvu, progresējošu acu slimību grupā. Glaukomai progresējot, nemanāmi un neatgriezeniski zūd redze. Slimības sākuma stadijā pacientam var nebūt nekādu sūdzību. Tādēļ eksperti ir aprēķinājuši, ka apmēram puse no potenciālajiem glaukomas slimniekiem to nemaz nezina.

Redzes traucējumus rada pakāpenisks redzes nerva bojājums. Redzes nervs ir kā elektriskais kabelis, kura šķiedras nes informāciju no acs uz smadzenēm, kur veidojas attēls. Slimība ir nemanāma tādēļ, ka tā ilgstoši neietekmē redzes asumu. Izmaiņas vispirms skar perifēro redzi – redzes lauku, tas lēni sašaurinās un slimnieks to neievēro.

Glaukoma nav izārstējama. Sākusies, tā turpina progresēt, kā krītoši domino kauliņi, pie tam procesa ātrums pakāpeniski palielinās. Diemžēl statistika ir sekojoša - 22% glaukomas slimnieku 20 gadu laika kļūst bilaterāli akli. Savlaicīgi uzsākta ārstēšana var bremzēt redzes zuduma ātrumu. Tādēļ agrīna slimības diagnostika ir loti būtiska.

Glaukomas iemesli nav precīzi zināmi. Ir atklāts, ka paaugstināts intraokulārais spiediens (IOS) ir neapšaubāms, bet ne vienīgais, glaukomas iemesls. Ar vien vairāk sastopam pacientus, kuriem acu spiediens ir pieņemtās normas robežās, bet glaukomas izmaiņas redzes nervā progresē.

Galvenie glaukomas riska faktori

*Paaugstināts acs ieksejais spiediens.

* pēc 40 gadu vecuma, īpaši pēc 60

* tuvredzība

* cukura diabēts

* hipertoniska slimība

* bijušas acu traumas

* ģimenes, kuras kāds slimo ar glaukomu (pirmās pakāpes radiniekiem risks pieaug 4-8 reizes).

Pieaugušo glaukomas iedala sekojosi: atvērta kakta glaukoma un slēgta kakta glaukoma.

Atvērtā kakta glaukoma ir Latvijā visbiežāk sastopamā glaukomas forma. Ir aprēķināts, ka aptuveni 2% -4%  iedzīvotāju pasaulē virs 40 gadiem slimo ar glaukomu (tumšās rases pārstāvjiem skaitlis sasniedz 8%).

Jebkura cilvēka acī veidojas īpašs šķidrums, kas apskalo un baro dažādās acs daļas. Veselā acī šī šķidruma veidošanās un aizplūšana ir līdzsvarā, taču, drenāžas ceļiem sašaurinoties vai slēdzoties, šķidrums it kā tiek „ieslēgts” acī un intraokulārais spiediens ceļās. Paaugstinātais IOS mehāniski bojā redzes nervu, rada papildus acs asinsrites problēmas, kas ir svarīgs glaukomas progresēšanas riska faktors. Mēs varam izmērīt IOS, ir zināmas arī vidējās normas (atšķirīgas katrai mērīšanas metodei), bet precīzi, katra pacienta individuālo acs iekšēja spiediena normu ārsts var noteikt, tikai veicot padziļinātu acu izmeklēšanu.

Šī glaukomas forma attīstās pakāpeniski, sūdzību var nebūt  daudzu gadu garumā, kamēr redzes nervs pakāpeniski atrofējas. Vienīga iespēja slimību diagnosticēt, ir vērsties pie acu ārsta, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus – noteiks intraokulāro spiedienu, apskatīs acis mikroskopā un, svarīgākais, apskatīsies redzes nervu. Redzes nerva apskati, jeb acu dibena apskati parasti veic paplašinot acu zīlītes.

Acīs iepilina speciālus acu pilienus, kas  paplašina acu zīlītes. Pēc apskates paplašināto zīlīšu dēļ redze var būt traucēta vidēji 1-4 stundas. Tādēļ auto vadīšana šai laikā nav atļauta.

Veicot šo klasisko izmeklēšanu, parasti izdodas noteikt glaukomu. Sarežģītākos gadījumos nepieciešama papildus izmeklēšana, kas iespējama specializētajos kabinetos vai konsultatīvajās poliklīnikās. Velreiz jauzsver, ka tikai acu spiediena mērīšana, kādu parasti veic optikas, nevar ne apstiprināt, ne noliegt glaukomas esamību.

Primara atverta kakta glaukoma, īpaši sākuma stadijā, labi padodas ārstēšanai.

Primara slēgta kakta glaukoma. ( Hroniska un akūta )

Biežāk sastopama cilvēkiem ar noteiktām acs anatomiskām īpatnībām, kā arī dzeltenās rases pārstāvjiem.

Hroniska un subakuta slēgta kakta glaukoma var noritēt nemanāmi, tomēr pacienti var just sāpes acīs, nelielu redzes miglošanos un galvassāpes, kā arī redzēt varavīksnes lokus, skatoties uz gaismas avotu. Simptomi periodiski var parādīties un spontāni izzust. Pakāpeniski arī veidojas redzes nerva atrofija.

Akūta slēgta kakta glaukoma sākas pēkšņi – kā akūta glaukomas lēkme. Strauji paaugstinās acs iekšējais spiediens, sākas izteiktas sāpes acī, galvassāpes, acs ir apsārkusi un zīlīte paplašināta, kā rezultātā, redze izteikti pazeminās. Stipras lēkmes laikā var būt slikta dūša un pat vemšana. Lēkmi provocē stresa situācijas, ilgstošs darbs ar noliektu galvu, kā arī dažu medikamentu lietošana. Lēkmi pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc, jo īsā laikā var rasties neatgriezeniskas izmaiņas acs priekšējā daļā un redzes nervā.

Glaukomas ārstēšana

Glaukomas ārstēšanu parasti uzsāk ar acu pilieniem, kas pazemina intraokulāro spiedienu. Visi glaukomas acu pilieni ir iekļauti valsts 100% kompensējamo medikamentu sarakstā. Pilieni faktiski neārstē, bet uz noteiktu laiku, kas var būt no 4h – 24h, samazina IOS.

Acu pilienu darbības mehānisms ir atsķirīgs – vieni uzlabo intraokularā šķidruma atteci, citi samazina intraokularā šķidruma veidošanos. Ir arī kombinēti acu pilieni. Piemērotāko ārstēšanu izvēlēsies ārsts, ņemot vērā pacienta vispārējās saslimšanas. Glaukomas slimniekam jāsaprot, ka pilināšanas jēga ir uzturēt acī pastāvīgu, atbilstošu normai spiedienu. Ļoti būtiski ir saglabāt precīzu pilināšanas ritmu – tādu kādu noteicis ārsts, ievērojot gan pilināšanas biežumu, gan laiku. Biežāka pilināšana nedos papildus efektu, bet, neievērojot precīzu pilināšanas laiku, acu spiediens tiks nepamatoti „raustīts”. Lielas diennakts intraokulāra spiediena svārstības ir viens no būtiskākajiem glaukomas progresēšanas riska faktoriem.